Universālie ritentiņi ir tā sauktie kustīgie ritentiņi, kas ir konstruēti tā, lai nodrošinātu horizontālu 360 grādu rotāciju. Ritentiņš ir vispārīgs termins, kas ietver kustamos ritentiņus un fiksētos ritentiņus. Fiksētajiem ritentiņiem nav rotējošas struktūras, un tie nevar griezties horizontāli, bet tikai vertikāli. Šos divu veidu ritentiņus parasti izmanto kopā ar, piemēram, ratu struktūra ir divu fiksēto riteņu priekšpuse, margu aizmugure netālu no divu pārvietojamo universālā riteņa atbalsta.
Universālā riteņa attīstības vēsture meklējama 20. gadsimta sākumā, un tam ir plašs pielietojums rūpnieciskajā automatizācijā, robotikā un transportā. Šis raksts iepazīstinās ar universālā riteņa attīstības vēsturi un turpmāko attīstības virzienu.
Agrākais universālā riteņa dizains ir meklējams 1903. gadā, ko pirmā ierosināja zviedru inženiere Elke Ericson (Ernsts Benjamins Ericson). Taču tā laika ierobežotais tehnoloģiju līmenis, universālā riteņa izgatavošana nav pietiekami stabila un precīza. Līdz 1950. gadiem itāļu mehāniķis Omārs Maizello piedāvāja jaunu universālā riteņa konstrukciju ar nosaukumu “Omar universālais ritenis”, tā dizains ir stabilāks un precīzāks, tāpēc universālo riteni sāka plaši izmantot rūpnieciskajā automatizācijā.
Nepārtraukti attīstoties tehnoloģijām, nepārtraukti tiek uzlabots arī universālā riteņa dizains. Šobrīd tirgū esošais universālais ritenis galvenokārt ir sadalīts trīs veidos: lodīšu tips, kolonnu tips un diska tips. Lodveida universālais ritenis sastāv no vairākām mazām sfērām, kas spēj nodrošināt vienmērīgu kustību. Kolonnas tipa universālais ritenis sastāv no vairākiem gumijas riteņiem, kas var kustēties dažādos virzienos un ir piemēroti smagākiem priekšmetiem. Savukārt disku tipa ritentiņi sastāv no vairākām izliektām plāksnēm, kas nodrošina lielāku slodzi un lielāku ātrumu.
Gimbaliem ir liela nozīme mūsdienu rūpnieciskajā automatizācijā, tos plaši izmanto robotos, automatizētās noliktavās un loģistikas sistēmās. Turklāt tos plaši izmanto transporta jomā, piemēram, uz kuģiem un lidmašīnām, kur tie uzlabo manevrēšanas spēju un vadāmību.
Kardānu izstrādē ir veikti daudzi tehnoloģiski jauninājumi un uzlabojumi. Attīstoties mākslīgajam intelektam, mašīnmācībai un sensoru tehnoloģijai, kardāna mehānismi kļūs viedāki un adaptīvāki. Piemēram, kardāns var automātiski pielāgot savu kustību atbilstoši dažādām vidēm un reljefiem, izmantojot mašīnmācīšanās algoritmus, lai uzlabotu manevrētspēju un efektivitāti. Turklāt nākotnes kardāniem var izmantot arī videi draudzīgākus materiālus un enerģijas avotus, lai panāktu lielāku energoefektivitāti un ilgtspējību.
Izlikšanas laiks: 27. novembris 2023